VSIA „P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas” jaunais korpuss iegūst savas aprises
„Skonto Būve” atzīts par uzņēmumu ar labāko reputāciju būvniecības nozarē
„Skonto Būve” Latvijas upes papildina ar miljons strauta foreļu mazuļiem
vairāk vairāk vairāk

VSIA „P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas” jaunais korpuss iegūst savas aprises

VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas” A korpusa 1.kārtas būvniecība tika uzsākta 2013.gada pavasarī. Šobrīd ir izbūvēti grunts pastiprināšanas elementi. Paveikti 90% no pamatu plātnes izbūves darbiem, tai skaitā sagataves kārta, horizontālā hidroizolācija, aizsargkārta. Paveikti 80% no pārseguma izbūves darbiem kopā ar sienām, kolonām, vertikālo hidroizolāciju. Tiek montēta tehniskās kanalizācijas sistēma energobloka plātnē.

Tuvākajā laikā plānoti vidējā spiediena gāzes vada iznešanas darbi, iekškvartāla tīklu montāža, lietus kanalizācijas kolektora montāža un iekšējo inženiertīklu montāža.

Projekta pasūtītājs ir VSIA  „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”, projektētājs SIA „Sarma & Norde”, būvnieks pilnsabiedrība „SBRE”.

„Skonto Būve” atzīts par uzņēmumu ar labāko reputāciju būvniecības nozarē

Arī šogad „Skonto Būve” atzīts par reputācijas līderi būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē. Saglabājot līderpozīciju nozarē kopš 2011.gada, kopējā Latvijas uzņēmumu reputācijas topā „Skonto Būve” šogad ieņem 88.vietu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un laikraksta Dienas Bizness veidotais uzņēmumu Reputācijas tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā.

„Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis uzņēmumu Reputācijas izdevumā atzīst: „Padarītie darbi ir mūsu reputācija. Gan profesionālajā un biznesa attīstības, gan sociālās atbildības jomā cenšamies radīt paliekošas un ikvienam pieejamas vērtības. Esam būvnieki un mūsu profesionālais veikums ir kā uz delnas - ēkas, infrastruktūras un vides objektus redz un novērtē ikviens. Savukārt sociālās atbildības jomā uzņēmuma pamatvērtība ir ilgtermiņa ieguldījums  sabiedrības labā. Ja kādu projektu sākam, konsekventi turpinām to gadu no gada. Kā vadošā nacionālā būvkompānija jūtam atbildību finansiāli atbalstīt Latvijas kultūras, sporta un vides attīstību.”

Reputācijas tops pirmoreiz tika izveidots 2005.gadā.

„Skonto Būve” Latvijas upes papildina ar miljons strauta foreļu mazuļiem

Pēdējos četros gados vasara sākās ar ziņu, ka Latvijas upēs ielaisti 250 tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Šīgada jūnijā Ogres upītē iepeldēja miljonais forelēns un „Skonto Būve” iniciētais projekts "Miljons foreļu atgriešanās" noslēdzās.

Lai arī par kulta zivi sauktās foreles liktenis nav apskaužams, diemžēl īpaši aizsargājamo sugu sarakstā to neatrast, un arī valsts atbalsta programmas tai nav. Tāpēc, lai atjaunotu padomju laikos teju iznīcināto strauta foreļu populāciju, 2011.gadā Guntis Rāvis un "Skonto Būve" uzsāka projektu "Miljons foreļu atgriešanās".

„Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis ir gandarīts, ka ideja ir pārtapusi visiem redzamā rezultātā, un pirms četriem gadiem ielaistie forelēni nu jau ir divu sprīžu garumā.

Projekta krusttēvs un dabas pētnieks Māris Olte, atzina, ka tagad ielaistās foreles būs gatavas dabīgā ceļā vairot strauta foreļu populāciju.

Zivju mazuļu ielaišanas vietas tika balstītas uz izpētes datiem, saņemot atļauju no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta „BIOR” ielaist foreļu mazuļus 7 Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā netika mainītas, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.

Projekta izmaksas ir vairāk nekā 142 tūkstoši eiro, un to pilnībā finansēja "Skonto Būve", pasūtot foreļu mazuļu izaudzēšanu trīs Latvijas zivju audzētavām - "BIOR" zivju audzētava "Tome", SIA "Faps" un Z/s "Sillakas". Par zivju mazuļu ielaišanu upēs rūpējās biedrība „Mēs  zivīm”.

„Viens no lielākajiem projekta ieguvumiem ir iespēja veidot sabiedrības izpratni par vērtīgākajiem dabas resursiem, to atjaunošanu un saglabāšanu,” atzinabiedrības „Mēs Zivīm” valdes priekšsēdētājs un šī projekta koordinators Ivars Dubra.