13.augustā Mērsragā ar „Skonto Būve” atbalstu notika zinātnes, mūzikas, dzejas un vizuālās mākslas otrais sarīkojums "Dabas koncertzāle", kas šovasar veltīts pūšļu fukam (Fucus vesiculosus).

"Dabas koncertzāles" pasākumos Latvijas zinātnieki un mūziķi jau sesto gadu pēc kārtas populārā veidā stāstīja, rādīja un dziedāja par Latvijas dabu, šoreiz īpašu uzmanību veltot Baltijas jūrai un tajā mītošajam pūšļu fukam, kas ir Baltijas jūrā izplatīta brūna daudzgadīga aļģe.

Izklaidējoši izglītojošais pasākums "Dabas koncertzāle" notika trijās daļās. Pasākuma pirmajā daļā darbojās radošās un izziņu darbnīcas. Viena no tādām bija veltīta Latvijas indīgākajai vietai – gudrona dīķiem, kuru attīrīšanu veiks SIA „Skonto Būve”. „Dabas koncertzāles” apmeklētājiem bija iespēja uzzināt, kas ir gudrona dīķi, kā tie izveidojās, kāpēc tie ir bīstami un kā tie tiks attīrīti.

Sarīkojuma otrajā daļā skanēja stāsti un dzeja par Baltijas jūru un pūšļu fuku, savukārt trešā bija pasākuma muzikālā daļa, kurā iedalījās tādi Latvijā pazīstami mākslinieki kā Ingus Ulmanis, Kaspars Tobis, Andris Sējāns, Aigars Voitišķis, Anrijs Grīnbergs, Rūta un Valdis Muktupāveli.

Lai atjaunotu strauta foreļu populāciju, „Skonto Būve” iniciētā projekta „Miljons foreļu atgriešanās” ietvaros Latvijas upēs tiks ielaista jauna dzīvība – miljons strauta foreļu mazuļu. 

Pirmos 50 tūkstošus strauta foreļu mazuļu 9.jūnijā Ogres upē ihtiologu Māra Oltes un Armanda Rozes uzraudzībā ielaida projekta iniciators un “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis un vides ministrs Raimonds Vējonis. Līdz jūnija beigām citās Latvijas upēs tiks ielaisti vēl 200 tūkstoši. 

Guntis Rāvis, „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs: „Vēl pagājušā gadsimta sākumā strauta forele bija plaši izplatīta visā Latvijas teritorijā, savukārt tagad strauta forele makšķernieku lomos ir reti un sastopama vairs tikai ap 200 upēs. Neskatoties uz to strauta forele nav Latvijas īpaši aizsargājamo zivju sarakstā, arī valsts atbalsta programmas to populācijas atjaunošanai līdz šim nebija. Tāpēc nolēmām nākt ar privātu iniciatīvu un četru gadu laikā Latvijas upēs ielaist miljons strauta foreļu mazuļu, katru gadu pa 250 tūkstošiem.” 

Zivju mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas balstoties uz zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kuras ir piemērotas strauta forelēm, bet tajās to nav vai ir ļoti maz un to turpmākā attīstība apdraudēta. 

No Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta „BIOR” saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus 7 Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā netiks mainītas, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā. 

Strauta foreļu mazuļus pēc „Skonto Būve” pasūtījuma izaudzēja trīs Latvijas zivju audzētavas – „BIOR” zivju audzētava „Tome”, SIA”Faps” un Z/s „Sillakas”. Zivju mazuļu ielaišanu upēs realizē biedrība “Mēs – zivīm”.

Sestdien, 30.aprīlī, visā Latvijā norisinājās Lielā Talka, kurā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 190 000 Latvijas iedzīvotāji. Rīgā talcinieki savāca 175 tonnas atkritumu.

Starp čaklākajiem talciniekiem bija arī Talkas patrona,Valsts prezidenta Valda Zatlera organizētā talcinieku grupa Ziepniekkalnā, kuru pārstāvēja trīs komandas – Valsts prezidenta komanda, atbalstītāja „Skonto Būve” komanda un Talkas organizatoru komanda. No Ziepniekkalna mežmalas kopā tika izvestas 6 tonnas dažādu atkritumu.

Valsts prezidents atzina, ka tieši talkas dienā mēs pamanām, ka Latvija ar katru gadu kļūst aizvien tīrāka: „Ja es gribu, lai ar mani pašu notiek labas lietas, tad man apkārt jābūt labai videi. Pagājušajā vasarā un arī šo pavasar, braucot pa Latvijas novadiem, jūt to, ka mūsu vide mainās uz labo pusi. Un tas nozīmē, ka arī mums iekšā kaut kas mainās uz labo pusi.”
Arī Talkas kustības vadītāja Vita Jaunzeme, pievienojoties „Skonto Būve” aicinājumam būt atbildīgiem par vidi katru dienu, ne tikai Talkas dienā, atzina, ka šogad talciniekiem darba ir mazāk un atkritumu vairs nav tik daudz, cilvēki kļūst apzinīgāki un izglītotāki.

Svinīgā pasākumā Vides ministrijā SIA "Skonto Būve" parakstīja būvniecības līgumu par projekta "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābie gudrona dīķi" sanācijas darbi" īstenošanu.

Šis ir viens no pielietojamās tehnoloģijas ziņā sarežģītākajiem un unikālākajiem projektiem vides jomā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienības valstu mērogā. Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas projekts sastāv no divu objektu - Dienvidu un Ziemeļu sērskābo gudronu dīķu būvniecības un sanācijas darbu realizācijas. Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā ir nonācis 70 - 90 metru dziļumā. Būvniecības darbu izpildes termiņš ir 45 mēneši.

Piedaloties konkursā par darbu veikšanu projekta ““Inčukalna sērskābie gudrona dīķi” sanācijas darbi”, "Skonto Būve" savā piedāvājumā balstījās uz sava vācu apakšuzņēmēja pieredzi, kas ir veicis sanāciju 5 līdzīgiem dīķiem Austrumvācijā un Slovākijā.