Pēdējos četros gados vasara sākās ar ziņu, ka Latvijas upēs ielaisti 250 tūkstoši strauta foreļu mazuļu. Šīgada jūnijā Ogres upītē iepeldēja miljonais forelēns un „Skonto Būve” iniciētais projekts "Miljons foreļu atgriešanās" noslēdzās.

Lai arī par kulta zivi sauktās foreles liktenis nav apskaužams, diemžēl īpaši aizsargājamo sugu sarakstā to neatrast, un arī valsts atbalsta programmas tai nav. Tāpēc, lai atjaunotu padomju laikos teju iznīcināto strauta foreļu populāciju, 2011.gadā Guntis Rāvis un "Skonto Būve" uzsāka projektu "Miljons foreļu atgriešanās".

„Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis ir gandarīts, ka ideja ir pārtapusi visiem redzamā rezultātā, un pirms četriem gadiem ielaistie forelēni nu jau ir divu sprīžu garumā.

Projekta krusttēvs un dabas pētnieks Māris Olte, atzina, ka tagad ielaistās foreles būs gatavas dabīgā ceļā vairot strauta foreļu populāciju.

Zivju mazuļu ielaišanas vietas tika balstītas uz izpētes datiem, saņemot atļauju no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta „BIOR” ielaist foreļu mazuļus 7 Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā netika mainītas, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.

Projekta izmaksas ir vairāk nekā 142 tūkstoši eiro, un to pilnībā finansēja "Skonto Būve", pasūtot foreļu mazuļu izaudzēšanu trīs Latvijas zivju audzētavām - "BIOR" zivju audzētava "Tome", SIA "Faps" un Z/s "Sillakas". Par zivju mazuļu ielaišanu upēs rūpējās biedrība „Mēs  zivīm”.

„Viens no lielākajiem projekta ieguvumiem ir iespēja veidot sabiedrības izpratni par vērtīgākajiem dabas resursiem, to atjaunošanu un saglabāšanu,” atzinabiedrības „Mēs Zivīm” valdes priekšsēdētājs un šī projekta koordinators Ivars Dubra.

Projekta mērķis ir nodrošināt, lai visā Rīga - Krustpils iecirknī ir izbūvēts divsliežu ceļš, tādējādi palielinot Latvijas Austrumu - Rietumu koridora caurlaides spēju un novēršot kavējumus.

Projekta ietvaros ir paredzēts izbūvēt 52 km sliežu ceļu, uzbūvēt divus jaunus tiltus pār Pērsi un Aivieksti, veikt piecu staciju, trīs pieturu, pārbrauktuvju, peronu, caurteku un mazo tiltu rekonstrukciju un būvniecību, ierīkot signalizācijas sistēmu, telekomunikāciju sistēmu un elektroapgādes sistēmu.

SIA „Skonto Būve” šī projekta ietvaros veic signalizācijas sistēmas, telekomunikāciju sistēmas, elektroapgādes sistēmas un kontakttīkla izbūves darbus. Uz šo brīdi paveiktie signalizācijas sistēmas izbūves darbi ietver 80 pārmiju piedziņu un 140 signālluksoforu uzstādīšanu, posmos un stacijās ir ieguldīti ap 430 km SCB kabeļu, no mikroprocesoru iekārtām uzstādīti 6 EBI Lock centrālie procesori, 31 objektu kontrolleru skapis, 5 datu pārraides skapji un ierīkotas 9 pārbrauktuves. Telekomunikāciju sistēmas izbūves gaitā uzstādītas Hot-Box sistēmas iekārtas, ierīkotas 4 radiosakaru sistēmas, 4 skaļruņu sistēmas (t.sk. 32 skaļruņi), uzstādīti 4 telekomunikāciju masti un ieguldīti 109 km telekomunikāciju sistēmas kabeļu. No elektroapgādes sistēmas izbūves darbiem paveikta 80 km maģistrālo tīklu izbūve, uzstādīti 150 peronu, pārbrauktuvju un parku apgaismojuma masti un stabi, ierīkotas 4 pārmiju elektroapsildes sistēmas un 20 apakšstacijas. Pilnībā paveikti kontakttīkla izbūves darbi stacijā „Aizkraukle”.

Projektu plānots pabeigt šā gada nogalē.

Projekta pasūtītājs ir VAS „Latvijas Dzelzceļš”, projektētājs un būvnieks PS „Skonto Būve, BMGS, ACB un Binders”.

Ogres Valsts tehnikuma infrastruktūras attīstības projekta ietvaros 2014. gada 10. janvārī ir noslēgts būvdarbu līgums Nr. 9-5/05-1.

Minētā būvniecības līguma ietvaros ir paredzēta esošās tehnikuma ēkas pilna rekonstrukcija (A. daļa) un jauna mācību angāra būvniecība (C. daļa), kā arī ārējo inženiertīklu izbūve un labiekārtošanas darbi.

Būvlaukums ar aktu no Pasūtītāja tika pieņemts 2014. gada 17. februārī un uzsākti demontāžas darbi.

Objekts ekspluatācijā ir jānodod līdz 2015. gada 31. jūlijam.

Šobrīd objektā ir pabeigti demontāžas darbi un notiek pāļu pamatu izbūves darbi abās ēkās, kā arī ārējo inženiertīklu (ūdens vada un kanalizācija tīklu) izbūve.

Rīgas Motormuzeja rekonstrukcija un CSDD klientu apkalpošanas centra piebūve

2013. gada maijā tika uzsākta Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukcija, lai pēc iespējas paplašinātu ekspozīcijai domātās platības, izveidotu ērtu, mūsdienīgu ieejas un apmeklētāju plūsmas organizāciju, nodrošinātu muzeju pilnīgi pieejamu visiem tā apmeklētājiem, īpaši domājot par cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Projekta risinājumi paredz maksimāli saglabāt ēkas vēsturisko veidolu un funkcionālo shēmu uzlabojot būves energoefektivitāti. Līdz šim ir veikti fasāžu energoefektivitātes un vizuālā izskata atjaunošanas darbi, būvkonstrukciju pastiprināšanas darbi, jaunu inženierkomunikāciju izbūve, jaunas kāpņu/lifta telpas izbūve, kas savienos ēkas visus stāvus, tā atvieglojot pārvietošanos cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tiek turpināti telpu plānojuma izbūves un iekšējās apdares darbi, ārējo inženierkomunikāciju izbūve un uzsākti teritorijas labiekārtošanas darbi. Ēkā būvdarbi norisinās vairāk kā 7000m2 platībā, labiekārtošanas platība vairāk kā 8000m2.

Līdzās Motormuzeja ēkai tiek celts jauns CSDD klientu apkalpošanas centrs. Piecstāvu ēkā ar mūsdienīgiem fasāžu un iekštelpu risinājumiem 2500m2 platībā paredzēts izvietot klientu apkalpošanas centru un CSDD darbinieku biroju telpas. 

Piedalīšanās „Nordea” Rīgas maratonā jau kļuvusi par „Skonto Būve” kolektīva tradīciju. Šogad „Skonto Būve” komandu pārstāvēja 29 dalībnieki – 10 dāmas un 19 kungi. Divi no „Skonto Būve” komandas dalībniekiem devās maratona distancē, divpadsmit – pusmaratona, astoņi - 10 kilometru, savukārt septiņi dalībnieki - 5 kilometru distancē.

"Nordea" Rīgas maratons ir prestižākās skriešanas sacensības Ziemeļeiropā. „Nordea” Rīgas maratona dažādās distancēs devās 23 193 dalībnieki no 61 pasaules valsts. Triumfēja un uzvaras laurus plūca sportisti no skriešanas lielvalstīm – Kenijas, Etiopijas, ASV, kā arī Japānas.