Fotogrāfa Gvido Kajona melnbaltās fotogrāfijas, kas ietvertas grāmatā „Tēma 011”, tapušas Padomju Latvijas laikā. Bildes ir nostāvējušas vairākus gadu desmitus un pa to laiku kļuvušas tikai vērtīgākas.

Ciklā „Tēma 011” apvienotas vairākas tēmas – ainava, demonstrācija, cilvēks un pilsēta, uzraksti, laiks. Ciklu caurvij doma – CIK ŠIS LAIKS IR INTERESANTS. Šo ciklu, kā jau visu, ko dara Kajons, raksturo tehniska sterilitāte, perfekta kvalitāte, īpašais „kajoniskais” redzējums: it kā nemanāmo un ikdienišķo viņš dokumentējot padara par tēlu – mākslu, izrauj nejaušu dzīves fragmentu no notikuma konteksta un rada savu zemtekstu.

Gvido Kajons (1955) tāpat kā viņa biedri no fotogrāfu grupas „A”, kuras līdzdibinātājs viņš ir, nekad nav studējis fotogrāfiju akadēmiskā ceļā. Sākotnēji fotogrāfija viņu aizrāva kā hobijs. Fotografēt Gvido Kajons sācis ar vectēva atrastu, 20. gadsimta 30. gados ražotu fotoaparātu, mācoties jau 5. klasē. Fotogrāfs absolvējis Rīgas Politehniskā institūta radiotehnikas un sakaru fakultāti un ir profesionāls inženierzinātņu speciālists, 20. gadsimta 90. gados strādājis kā žurnāla „Liesma” fotogrāfs. Gvido Kajons jau kopš 1979. gada piedalās grupas fotogrāfiju izstādēs un veido savas personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, tai skaitā, Valtera Filipa mākslas galerijā Kanādā, izstāžu zālē „Weserburg” Vācijā un „Van der Berlage" galerijā Amsterdamā. Pazīstamākās no autora fotogrāfiju sērijām ir „Ar Minoltu pa dzīvi” (1994), „Tēma 011” (daļa no sērijā iekļautajām fotogrāfijām pirmoreiz izstādīta 1988. gadā Arhitektu namā), „Nacionālā ģeogrāfija” (1998).

Cikla „Tēma 011” fotogrāfijas tapušas laika posmā no 1976. līdz 1994.gadam.

2013.gada oktobrī Latvijas Nacionālajā baletā pasaules pirmizrādi piedzīvoja pēc Astridas Lindgrēnes grāmatu motīviem tapušais balets „Karlsons lido…”. Tā ir lieliska dāvana baleta cienītājiem, kā arī skolēniem un viņu vecākiem, uzsākot jauno mācību gadu.

„Karlsons lido...” pie skatītājiem nonācis jaunās baleta sezonas sākumā kā apliecinājums veiksmīgajai sadarbībai starp Latvijas nacionālo baletu un tās patronu „Skonto Būve”.

Krāsainais un dzīvespriecīgais Latvijas Nacionālā baleta jauniestudējums ļauj mazajiem skatītājiem ne tikai doties ceļojumā uz 70.gadu Stokholmu, bet arī izjust un izdzīvot jebkuru slaveno Brālīša un Karlsona dēkaino piedzīvojumu.

http://www.opera.lv/lv/

Iesākot Latvijas Nacionālās operas nama 150 gadu jubilejas svinības un atklājot jauno 2013./2014. gada sezonu, LNO norisinājās divi krāšņi koncerti.

Tajos kopā ar pašmāju operas un baleta zvaigznēm uz skatuves kāpa arī tās, kuru ceļš uz starptautisko slavu sākās tieši Rīgas opernamā: Aleksandrs Antoņenko, Inese Galante, Inga Kalna un Egils Siliņš.

Arī jaunajā sezonā LNO turpinās tradīciju, līdztekus operas un baleta izrādēm piedāvājot augstvērtīgus koncertus.

Uzņēmums „Skonto Būve” jau vairāku gadu garumā ir LNO baleta patrons. Šis atbalsts operas baleta trupai ļauj realizēt krāšņus sezonas iestudējumus, kā arī doties vairākās nozīmīgās viesizrādēs.

http://www.opera.lv/lv/

Ar pamatakmens iemūrēšanu oficiāli uzsākta Daugavas labā krasta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) klientu apkalpošanas centra būvniecība un turpināta blakus esošā Rīgas Motormuzeja vērienīgā rekonstrukcija.

Daugavas labā krasta CSDD klientu apkalpošanas centrs būs analogs pašreiz esošajam centram Bauskas ielā un to plānots veidot par vadošo direkcijas reģistra vietu, norādīja direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš arī atzina, ka līdz ar virkni jauno funkciju direkcijai Bauskas un Miera ielu telpās kļūst par šauru.

Jauna klientu apkalpošanas centra būvniecības un padomju laikos tapušās Motormuzeja ēkas rekonstrukcijas nepieciešamību uzsvēra arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

"Skonto Būves" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, piedaloties pamatakmens iemūrēšanā, norādīja, projekts tiks pabeigts laikā un labā kvalitātē un atzina, ka to būvēt ir interesanti, jo projekts ir ar savdabīgu fasādes apdari.

Rīgas Motormuzeja rekonstruējamās ēkas platība ir 7700 m2, jaunbūve – 3000 m2.  Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti nākamā gada vasarā, savukārt muzejs apmeklētājiem durvis vērs 2014.gada otrajā pusē.

Hokeja kluba „Dinamo Rīga” sezonas atklāšanas svētkos komanda tika sveikta ar 200 tūkstošus latus vērtu un pusotru metru lielu ripu. Ripa ir dāvana „Dinamo Rīga” komandai no tās galvenā atbalstītāja „Skonto Būve”, kas, paužot atbalstu un novēlot veiksmi jaunajā sezonā, ripu pasniedza arī kā simbolisku ziedojuma čeku. Ripas pasniegšanā palīgos tika aicinātas Latvijas Nacionālā baleta dejotājas.

„Šī, iespējams, ir vērtīgākā ripa „Dinamo Rīga” vēsturē, un tas ir „Skonto Būve” ieguldījums, lai jaunā sezona komandai būtu īpaši veiksmīga. Ar „Dinamo” komandu esam kopā jau piekto sezonu, un ir bijušas gan veiksmīgākas, gan pieticīgākas sezonas, bet komanda sevi ir apliecinājusi kā cīnītājus. Un par to ir īpašs gandarījums, jo „Dinamo” ir iedvesmas avots jaunajiem sportistiem, gan arī ceļ mūsu nacionālo lepnumu un pašapziņu. Komandai gribētu novēlēt, lai visas ripas šosezon ir tikpat pamanāmas kā „Skonto Būve” dāvinātā un lai neviena no tām neiet mūsu komandas vārtos!” ripas pasniegšanā novēlēja „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

200 tūkstošus eiro vērtais čeks jau tradicionāli nu jau piekto sezonu ir ''Skonto Būve'' artava "Dinamo" attīstībā un Latvijas nacionālā lepnuma stiprināšanā.