Pēc divu gadu intensīva darba pabeigts Latvijā lielākais ūdenssaimniecības attīstības projekts Tukumā, kas ietvēra ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvi 120 km garumā. Projekta kopējās projektēšanas un būvniecības izmaksas sasniedza  16,1 miljonus latu, no kuriem būvdarbus 13,9 miljonu latu apmērā veica „Skonto Būve”.

Projekta ietvaros kopumā izbūvēti un rekonstruēti ūdensvada tīkli 59,7 km garumā ar pievadi 1718 īpašumiem, kā arī  izbūvēti un rekonstruēti 60 km kanalizācijas tīklu ar  pievadi 1586 īpašumiem. Izbūvētas 13 jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas, kas nodrošinās notekūdeņu pārsūknēšanu, lai visi notekūdeņi tiktu attīrīti pilsētas attīrīšanas iekārtās Tīlē.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs: „Šis ir pats vērienīgākais investīciju projekts ūdenssaimniecības jomā ne tikai Tukuma pilsētā, bet visā Latvijā! Esam pateicīgi ģenerāluzņēmējam SIA „Skonto Būve”, kā arī apakšuzņēmējiem, būvuzraugiem, projekta koordinatoriem par profesionālu un kvalitatīvu darbu. Savā un tukumnieku vārdā saku lielu paldies!”

„Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis: „Ir īpašs gandarījums strādāt pilsētā, kur pirms teju divdesmit gadiem dibinājām „Skonto Būve” un kur šo gadu laikā jau esam atvēruši vairākas rūpnīcas. Realizētais ūdenssaimniecības attīstības projekts ir apjomīgākais, kāds ir veikts ne vien Tukumā, bet visā Latvijā, un tas ir apliecinājums pilsētas attīstībai un tālākajai izaugsmei.”

Diennakts basketbola turnīra Krastu mačs ietvaros norisinājās „Skonto Būve” slam dunk konkurss. Tajā jau otro gadu pēc kārtas uzvarēja un galveno balvu – 3000 eiro ieguva  pašmāju "slam dunk" meistars Kristaps Dārgais. Viņš vairāku dalībnieku konkurencē pārspēja arī divkārtējo Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempionu Šenonu Braunu, kuram ir līgas augstākais vertikālais lēciens.

„Slam dunk” konkursa žūrijā bija „Skonto Būve” prezidents Guntis Rāvis, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, Latvijas basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota, kā arī VEF leģenda un 1981. gada Eiropas labākais basketbolists Valdis Valters.

Savukārt „Skonto Būve” atbalstītajā diennakts basketbola turnīrā „Krastu mačs”, kurā piedalījās gan profesionāli sportisti, gan sporta entuziasti, mākslinieki, uzvaru izcīnīja Daugavas kreisā krasta komanda.

Latvijas vizītes laikā Izraēlas prezidents Šimons Peress kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu atklāja ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriālu. Tā kā memoriāls tapis tikai par sabiedrības ziedotiem līdzekļiem, Š.Peress pateicās lielākajiem ziedotājiem par sniegto atbalstu, tajā skaitā arī „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājam Guntim Rāvim.

Izraēlas prezidents Šimons Peress: „Žaņa Lipkes paveiktais, glābjot cilvēkus nacisma terora laikā, norāda, ka viņš ir cilvēces lepnums. Lipke simbolizē labāko, dziļāko un patiesāko, kas ir cilvēkā. Sabiedrībā vienmēr ir mazākums - pareizi un drosmīgi cilvēki, kuri būs gatavi labas rīcības vārdā katru rītu riskēt ar savu dzīvību, kā to darīja Lipke.”

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš: „Lipke ir piemērs tam, ka pat visbriesmīgākajos apstākļos cilvēkmīlestība ir neuzvarama. Arī viens cilvēks ar savu apņēmību var pārveidot pasauli uz labo pusi.”

Jaunizveidotais memoriāls ir veltīts ebreju glābējam Žanim Lipkem. Tas ir uzbūvēts tikai pāris soļus no vietas, kur zem malkas šķūnīša izraktā pazemes bunkurā Ž.Lipke Otrā Pasaules kara vācu okupācijas laikā slēpa nāvei nolemtus cilvēkus.

Latvijas uzņēmumu reputācijas topā „Skonto Būve” stabili saglabā līderpozīcijas  būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē.

Laikraksta „Dienas Bizness” un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotajā Latvijas uzņēmumu reputācijas topā „Skonto Būve” ieņem 1. vietu būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē, pakāpjoties par trīs vietām kopējā topā un ieņemot 86.vietu.

Guntis Rāvis, „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs:„Lai kādas arī būtu publicitātes kampaņas, galvenais ikviena uzņēmuma reputācijas pamats būs tā reālais darbs biznesā – darbu apjoms, to kvalitāte un, protams, vārda turēšana visās lietās. „Skonto Būve” reputācijas veidošanā pamatu pamats ir darbs – kvalitāte un objektu nozīmīgums. Protams, mēs kā Latvijas būvindustrijas līderis uzskatām par savu pienākumu dalīties veiksmē ar citiem. Atbildība par vidi ir viens no „Skonto Būve” vadmotīviem gan profesionālajā darbībā kā būvniekam, gan sociālās atbildības jomā.”

Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles atjaunošanas projekta  "SVET" ietvaros, kura iniciators ir uzņēmējs Guntis Rāvis, tiks apzeltīts katedrāles centrālais kupols.

Metropolīts Aleksandrs uzsver, ka zelts ir mūžības un skaistuma simbols, savukārt, skaistums ir Dievs. Jau izsenis svētajos rakstos minēts, ka Dievs pavēlējis apzeltīt Dievnamu Jeruzalemē, un šī tradīcija tiek ievērota arī mūsdienās, apzeltot arī šīs katedrāles zvana torņa un centrālo kupolu.

Akcijas „SVET” iniciators un uzņēmuma „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis šo brīdi gaidījis jau sen. Projekts sākts pirms 11 gadiem, kuru laikā ar viņa sniegto atbalstu restaurēta baznīcas fasāde, tās iekštelpas, apzeltīts katedrāles zvana torņa kupols un citi darbi, un šobrīd sākti sagatavošanās darbi, lai apzeltītu centrālo kupolu. Šo akciju uzņēmējs uztver kā misiju un ir pateicīgs Dievam, ka viņam dzīvē ir sniegta iespēja realizēt šādu projektu.

Gan Metropolīts Aleksandrs, gan Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs, gan viņa vietnieks A.Ameriks pasakās G.Rāvim par sniegto atbalstu katedrāles atjaunošanā, atzīmējot, ka viņš ir viens no nedaudzajiem uzņēmējiem, kas ar savu ieguldījumu padara Rīgu par vēl skaistāku pilsētu gan iedzīvotāju, gan tūristu acīm.

Kupola 380 kvadrātmetru lielā laukuma zeltīšana tiks veikta ar 23 karātu zelta lapiņām, to uzklāšanai pielietojot atbilstošu tradicionālo tehnoloģiju. Uz katru kvadrātmetru tiks izmantoti 5,5 grami zelta, taču kopējais dārgmetāla svars sasniegs 2 kilogramus. Darbus paredzēts pabeigt šī gada beigās un tos veiks augstu kvalificēti speciālisti zeltīšanas vecmeistaru uzraudzībā.

Šī ir akcija, kurā var piedalīties ikviens iedzīvotājs, ziedojot 1 latu zvanot pa tālruni 90006288.

Projekts "SVET" ir vērienīgākā akcija Latvijā, kura, pēc G.Rāvja iniciatīvas, uzsākta 2002.gadā. Sīkāka informācija http://www.grf.lv/lv/svet/